CE koka paneļu māju marķēšanai

CE marķējumu uz produkcijas nevar likt jebkurš. Lai ražotāji varētu savus izstrādājumus marķēt ar CE, ir nepieciešams ne tikai ievērot un spēt izpildīt visas ES prasības, turklāt tas ir jāapstiprina akreditētām, kompetentām institūcijām.

Māris Ķirsons.

Sertifikāciju koka paneļu māju marķēšanai ar CE izstrādājušas SIA BM Trada Latvija tehniskais eksperts Edvīns Grants uzsver, ka process ir bijis salīdzinoši garš, jo ildzis teju veselus piecus gadus. «Lai varētu atpazīt būvmateriālus, kas ražoti atbilstoši Eiropas saskaņotajiem standartiem, ir izveidotas vairākas atbilstības novērtējuma sistēmas, kuras visas rezultējas ar CE marķējumu,» uzsver E. Grants. Proti,  CE marķējums ir atpazīšanas zīme, kuru uz būvizstrādājumiem izvieto to ražotāji, ja ražotājs ir izpildījis: būvizstrādājumu regulas prasības; būvizstrādājumi un to ražošanas process atbilst kādam no Eiropas Komisijas oficiālajā žurnālā publicētajiem būvizstrādājumu harmonizētajiem standartiem (Marķējums un standarta ievērošana ir obligāta); vai ja ražotājs uzskata, ka CE marķējums nepieciešams pat, ja piemērots harmonizētais standarts nepastāv (Marķējums nav obligāts, bet to var pieprasīt produktu lietotājs vai nacionālā likumdošana). Koka paneļu māju marķēšanai ar CE gan ir nedaudz atšķirīga situācija. E. Grants vērš uzmanību uz to, ka ražotājs uzliekot uz produkta CE marķējumu un izdodot produkta Ekspluatācijas īpašību deklarāciju, izstrādājumu pircējiem un lietotājiem apliecina to, ka produkts tiek ražots kontrolētos apstākļos, saskaņā ar atbilstošā standartā noteiktajām kontroles prasībām un principiem un uzņemas atbildību par izstrādājumu un uzrādīto tā ekspluatācijas īpašību patiesumu. Vienlaikus eksperts brīdina, ka CE marķējuma esamība vēl nenozīmē, ka būvizstrādājums būs piemērots paredzētajam pielietojumam, piemēram ražotājs ir deklarējis ekspluatācijas īpašību ar sliktāku rādītāju nekā to ir noteikusi nacionālā likumdošana.

Piemērotības jautājums

CE marķējumu drīkst uzlikt tikai tad, ja par attiecīgo izstrādājumu tiek sagatavota attiecīga Ekspluatācijas īpašību deklarācija.

Dalībvalstu nacionālā likumdošana attiecīgi tiek pakārtota tā, ka projektēšanas procedūras nodrošina to, ka būvprojektu specifikācijās parādās parametri, kurus iespējams lietot, lai piemeklētu atbilstošus būvizstrādājumus. Savukārt nacionālie būvnormatīvi nosaka minimālās pieļaujamās parametru vērtības, lai novērstu situācijas, kad Dienvideiropas tirgum paredzētus izstrādājumus ar CE marķējumu lieto Ziemeļeiropā, kur tie būtu nepiemēroti, klimatisko īpatnību dēļ, skaidro E. Grants.

Cits process

Pastāv vairākas būvizstrādājumu CE marķēšanas tiesību iegūšanas procedūras, no kurām vispopulārākās ir obligāti piemērojamās, proti, gadījumi, kad ražotie būvizstrādājumi ir tipiski un priekš tiem ir radīti harmonizētie produktu standarti.  Šo produktu vidū ir pēc stiprības šķiroti konstrukciju zāģmateriāli, koksnes plātņu materiāli.

Mazāk populāra, bet ne mazāk svarīga ir inovatīvu vai grūti standartizējamu produktu CE marķēšanas iespējas. Pie šādiem produktiem parasti pieder ļoti specifiskam pielietojumam paredzēti izstrādājumi to skaitā arī koka būvkomplekti, pazīstami arī kā rūpnieciski izgatavotas koka karkasa paneļu ēkas, koka karkasa moduļu ēkas un guļbaļķu ēkas, kas izgatavotas rūpnīcā, bet saliktas būvobjektā. «Tādējādi CE marķējuma lietošanas tiesību iegūšana caur Eiropas novērtējumu ceļu ir garāks un finansiāli smagāks process, kas arī bija iemesls teju piecu gadu darbam Latvijas konkrētajā situācijā,» skaidro E. Grants. Viņš piemetina, ka faktiski tā dēvētā Eiropas novērtējumu procedūra bija jāizstrādā pašiem – ražotājiem sadarbībā ar sertifikācijas uzņēmumu. «Šo ceļu izvēlās ražotāji, kad tie nonākuši situācijā, kad nacionālā vai lokālā mērogā ir uzstādījums piegādāt tikai un vienīgi CE marķētu rūpnieciski izgatavotu koka būvkomplektu, jo tad ir garantijas, ka ražošanas process ir sertificēts, būs pieejami produkta veiktspējas parametri, kuru neatbilstības gadījumā būs iespējams saukt pie atbildības ražotāju vai noteikt atbildīgo, inspicējot ražošanas, piegādes un uzstādīšanas procesus,» uzsver E. Grants.

Viņaprāt, pirmajiem celmlaužiem vienmēr ir grūtāk nekā tiem, kas seko. «Latvijā tikai nedaudzi ražotāji ir izgājuši šādu vai līdzīgus novērtējumu procesus, lai iegūtu tiesības marķēt savu produkciju ar CE zīmi. Pašlaik ar CE marķēšanas tiesības koka paneļu mājām ar BM TRADA Latvija palīdzību ir ieguvuši tikai trīs ražotāji – SIA Zemgales Tehnoloģiskais centrs, SIA Eco House Industries un SIA Pavasars Housing Constructions, bet kopumā analogi uzņēmumi visās Baltijas valstīs kopā šādu procesu paveikuši ir tikai uz divu roku pirkstiem saskaitāmi,» norāda E. Grants. Viņš piemetina, ka tik mazs ražotāju skaits ir saistīts ar vairākiem Latvijā pastāvošiem šķēršļiem. Proti,  Latvijā nav savas Tehniskā novērtējuma institūcijas; citās dalībvalstīs veiktie tehniskie novērtējumi ir dārgi un ilgstoši. Bez tam Latvijā trūkst speciālistu, kas spētu izskaidrot inovatīvu un nestandartizētu izstrādājumu CE marķēšanu ražotājiem un būvizstrādājumu patērētājiem un arī vietējā infrastruktūra informācijas un stratēģiska spiediena trūkuma dēļ ir evolucionējusi prom no novērtējumu veidošanas, kā rezultātā nav pieejama ekspertīze un testu aprīkojums, kas ir vitāli svarīgs arī tipisku būvizstrādājumu ekspluatācijas īpašību noteikšanai un attiecīgi, labās prakses būvniecības risinājumu informācijas datubāzes izveidei.

SIA BM Trada Latvija būvizstrādājumu tehnisko novērtējumu eksperts Edvīns Grants: «Koka paneļu māju ražotājiem, lai tiktu pie CE marķējuma bija nepieciešams būtībā izstrādāt un «uzrakstīt» savu specifisku atbilstības novērtēšanas programmu, kura atbilst ES regulas prasībām.»

Foto avots “Dienas Bizness” portāls 

Raksta Autors – Māris Ķirsons. Visu rakstu Mājas marķēs ar CE zīmi lasiet pirmdienas, 23.jūlija laikrakstā Dienas Bizness.