Lasiet rakstu – “CE koka paneļu māju marķēšanai”

 

1. CE marķējums – kas tas ir un kam nepieciešams

Rūpnieciski izgatavotām koka ēkām ir jābūt novērtētām pēc šāda algoritmaEiropas savienībā un tās ekonomikas zonas valstīs būvmateriālu, tai skaitā arī koksnes būvizstrādājumu lietošanu, tirdzniecību un apriti regulē Eiropas Parlamenta un padomes regula (ES) Nr. 305/2011, saukta arī par “Būvizstrādājumu regulu”. Regula (Sākotnēji Padomes Direktīva 89/106/EEK) tika radīta, lai izveidotu būvizstrādājumu aprites sistēmu, kurā visus būvmateriālus būtu iespējams ražot, tirgot, salīdzināt un lietot (projektēt un būvēt būves) pēc vienotas ekspluatācijas īpašību izteikšanas sistēmas, kas ļauj nojaukt tehniska rakstura tirdzniecības barjeras starp dalībvalstīm. Šim nolūkam tika un tiek izstrādāti tipisku būvizstrādājumu standarti (Harmonizētie standarti), nestandartizējamu un inovatīvu izstrādājumu Tehniskie novērtējumi (Eiropas Novērtējuma Dokumenti) un būvizstrādājumu ekspluatācijas īpašību noteikšanai paredzēti testu standarti, tai skaitā arī Eirokodeksi. Lai varētu atpazīt būvmateriālus, kas ražoti atbilstoši Eiropas saskaņotajiem standartiem, ir izveidotas vairākas atbilstības novērtējuma sistēmas, kuras visas rezultējas ar CE marķējumu.

CE marķējums ir atpazīšanas zīme, kuru uz būvizstrādājumiem izvieto to ražotāji, ja ražotājs ir izpildījis:

  • Būvizstrādājumu regulas prasības;
  • Būvizstrādājumi un to ražošanas process atbilst kādam no Eiropas Komisijas oficiālajā žurnālā publicētajiem būvizstrādājumu harmonizētajiem standartiem (Marķējums un standarta ievērošana ir obligāta);
  • vai ja ražotājs uzskata, ka CE marķējums nepieciešams pat, ja piemērots harmonizētais standarts nepastāv (Marķējums nav obligāts, bet to var pieprasīt produktu lietotājs vai nacionālā likumdošana).

Ražotājs uzliekot uz produkta CE marķējumu un izdodot produkta Ekspluatācijas īpašību deklarāciju, izstrādājumu pircējiem un lietotājiem apliecina to, ka produkts tiek ražots kontrolētos apstākļos, saskaņā ar atbilstošā standartā noteiktajām kontroles prasībām un principiem un uzņemas atbildību par izstrādājumu un uzrādīto tā ekspluatācijas īpašību patiesumu.

CE marķējums ir nepieciešamas produktu patērētājiem, lai:

  • Varētu salīdzināt dažādus vienādam lietošanas veidam paredzētus izstrādājumus pēc to parametriem;
  • Būtu iespējams saukt pie atbildības būvizstrādājumu ražotāju, gadījumos, kad konstatēts, ka izstrādājums neatbilst deklarācijai;
  • Būtu iespējams pasargāt ražotāju, kad būvizstrādājumu lietotājs būvizstrādājumu lietojis neatbilstoši tam deklarētajam lietošanas veidam;
  • Panāktu situāciju, kurā importētie un pašu mājās ražotie izstrādājumi būtu salīdzināmi, tādējādi izstrādājumu lietotājam dodot iespēju izvēlēties piemērotāko izstrādājumu.

CE marķējuma esamība vēl nenozīmē, ka būvizstrādājums būs piemērots paredzētajam pielietojumam!!! Piemēram ražotājs ir deklarējis ekspluatācijas īpašību ar sliktāku rādītāju nekā to ir noteikusi nacionālā likumdošana.

2. CE marķējuma lietošana

CE marķējumu drīkst uzlikt tikai tad, ja par attiecīgo izstrādājumu tiek sagatavota attiecīga Ekspluatācijas īpašību deklarācija, kurā ražotājs uzrāda:

  • Izstrādājuma tipu;
  • Paredzēto lietošanas veidu;
  • Standartu pēc kura ir veikts produkta ražošanas procesa novērtējums;
  • Ražošanas procesa novērtēšanas sistēma;
  • Iesaistītās kompetentās iestādes, kas veikušas produkta un tā ražošanas procesa novērtējumu, kad tas ir nepieciešams;
  • Standartā definētas, kā būtiskās, un novērtējuma procesā noteiktās ekspluatācijas īpašības (veiktspējas parametri);
  • Ražotāja apliecinājums par informācijas patiesumu.

Dalībvalstu nacionālā likumdošana attiecīgi tiek pakārtota tā, ka projektēšanas procedūras nodrošina to, ka būvprojektu specifikācijās parādās parametri, kurus iespējams lietot, lai piemeklētu atbilstošus būvizstrādājumus. Savukārt nacionālie būvnormatīvi nosaka minimālās pieļaujamās parametru vērtības, lai novērstu situācijas, kad Dienvideiropas tirgum paredzētus izstrādājumus ar CE marķējumu lieto Ziemeļeiropā, kur tie būtu nepiemēroti, klimatisko īpatnību dēļ.

2. Eiropas tehniskais novērtējums

Pastāv vairākas Būvizstrādājumu CE marķēšanas tiesību iegūšanas procedūras, no kurām vispopulārākās ir obligāti piemērojamās, proti gadījumi, kad ražotie būvizstrādājumi ir tipiski un priekš tiem ir radīti harmonizētie produktu standarti. Daži no šādiem produktiem ir pēc stiprības šķiroti konstrukciju zāģmateriāli ar taisnstūra šķērsgriezumu (LVS EN 14081), Konstrukciju koksnes plātņu materiāli (LVS EN 13986) – konstrukciju saplāksnis, ēvelskaidu plāksnes (OSB), skaidu plāksnes, kokšķiedru plātnes, kā arī līmētie konstrukciju materiāli (LVS EN 14080) u.c. Visu spēkā esošo harmonizēto produktu standartu iespējams atrast Eiropas Komisijas mājaslapā http://ec.europa.eu/growth/single-market/european-standards/harmonised-standards/construction-products/. Visi harmonizētie produktu standarti tiek pārņemti Latvijas Valsts Standarta statusā un ir nopērkami Latvijas Nacionālās standartizācijas institūcijas mājas lapā www.lvs.lv, un ir iespējams lasīt bez maksas Nacionālās bibliotēkas lasītavā.

Mazāk populāra, bet ne mazāk svarīga ir inovatīvu vai grūti standartizējamu produktu CE marķēšanas iespējas. Pie šādiem produktiem parasti pieder ļoti specifiskam pielietojumam paredzēti izstrādājumi (piemēram ugunsizturīgi šuvju aizpildījuma materiāli (EAD 350454-00-1104 agrāk ETAG 026), koka konstrukcijām paredzēti dažādi būvstiprinājumi (ETAG 015)) un dažādas komponentu sistēmas, to skaitā arī koka būvkomplekti, pazīstami arī kā rūpnieciski izgatavotas koka karkasa paneļu ēkas (ETAG 007), koka karkasa moduļu ēkas un guļbaļķu ēkas, kas izgatavotas rūpnīcā, bet saliktas būvobjektā. Eiropas novērtējuma dokumenti (EAD) un Eiropas tehnisko apstiprinājumu vadlīnijas (ETAG) Būvizstrādājumu regulas izpratnē ir līdzvērtīgi Eiropas standartiem, tomēr tie piemērojami pēc brīvprātības principa, jo CE marķējuma lietošanas tiesību iegūšana caur Eiropas novērtējumu ceļu ir garāks un finansiāli smagāks process. Šo ceļu izvēlās ražotāji, kad tie nonākuši situācijā, kad nacionālā vai lokālā mērogā ir uzstādījums piegādāt tikai un vienīgi CE marķētu rūpnieciski izgatavotu koka būvkomplektu, jo tad ir garantijas, ka ražošanas process ir sertificēts, būs pieejami produkta veiktspējas parametri, kuru neatbilstības gadījumā būs iespējams saukt pie atbildības ražotāju vai noteikt atbildīgo, inspicējot ražošanas, piegādes un uzstādīšanas procesus.

Eiropas novērtējuma dokumenti un ar tiem saistītās vadlīnijas (Tehniskie ziņojumi – EOTA TR), kas ir uzskatāmi par Eirokodeksu un citu testa metožu papildinājumiem, ir pieejami bez maksas Eiropas Tehnisko Novērtējumu Organizācijas EOTA mājaslapā – www.eota.eu.

Eiropas Tehniskos Novērtējums (ETA) ir procedūra, kas nepieciešama brīvprātīgajā CE marķēšanas tiesību iegūšanas procesā. Tās rezultātā iegūst dokumentu kopumu, kurā ir pilns produkta apraksts, Produkta testu rezultāti, ražošanas procesa kontroles kritēriji un saistošais Eiropas Tehniskā novērtējuma (ETA) dokuments, kas juridiski sasaista produktu ar konkrētu ražošanas vietu, ražošanas procesu, kontroles mehānismu un tālāko iespējamo sertifikācijas procedūru. Eiropas tehniskais novērtējums pieder konkrētam ražotājam un ir konfidenciāls, jo var saturēt konfidenciālu informāciju, gan par izstrādājumu, gan par ražošanas procesu, un tikai tā īpašnieks var pieņemt lēmumu par to vai šo informāciju kādam atklāt.

Eiropas Tehnisko novērtējuma procedūras laikā tiek vērtēts būvizstrādājums atbilstoši septiņām būvju pamatprasībām, kas uzskaitītas Būvizstrādājumu regulas I pielikumā. Lai Latvijas būvniecības process atbilstu Eiropas būvmateriālu ražošanas un aprites principam šīs pašas pamatprasības ir izvirzītas Latvijas Republikas Būvniecības likuma 9. pantā, un tās ir:

  • Mehāniskā stiprība un stabilitāte;
  • Ugunsdrošība;
  • Vides aizsardzība un higiēna, tai skaitā nekaitīgums;
  • Lietošanas drošība un vides pieejamība;
  • Akustika (aizsardzība pret trokšņiem);
  • Energoefektivitāte;
  • Ilgtspējīga dabas resursu izmantošana

Būvizstrādājumu Eiropas novērtējuma dokumenti (EAD) un Harmonizētie standarti (EN) konkretizē, kādu testu standartu un novērtējumu metožu īstenošanas rezultātā iespējams izmērīt būvizstrādājumu veiktspējas parametrus.

Piemēram, rūpnieciski izgatavotām koka ēkām ir jābūt novērtētām pēc šāda algoritma (lejuplādēt dokumentu). 

Šis ir piemērs tam, kā notiek rūpnieciski izgatavotu koka būvkomplektu tehniskā analīze, pēc kuras savukārt tiek izstrādāti ražošanas procesa kontroles kritēriji un dokumenti, kas pēc to apstiprināšanas un inspicēšanas piešķir ražotājam tiesības veikt attiecīgās ražošanas sistēmas sertifikāciju un produktu marķēšanu ar CE zīmi.

Latvijā tikai nedaudzi ražotāji ir izgājuši šādu vai līdzīgus novērtējumu procesus, lai iegūtu tiesības marķēt savu produkciju ar CE zīmi. Kopumā tam ir vairāki šķēršļi:

  • Latvijā nav savas Tehniskā Novērtējuma Institūcijas;
  • Citās dalībvalstīs veiktie tehniskie novērtējumi ir dārgi un ilgstoši;
  • Latvijā trūkst speciālistu, kas spētu izskaidrot inovatīvu un nestandartizētu izstrādājumu CE marķēšanu ražotājiem un būvizstrādājumu patērētājiem;
  • Vietējā infrastruktūra informācijas un stratēģiska spiediena trūkuma dēļ ir evolucionējusi prom no novērtējumu veidošanas, kā rezultātā nav pieejama ekspertīze un testu aprīkojums, kas ir vitāli svarīgs arī tipisku būvizstrādājumu ekspluatācijas īpašību noteikšanai un attiecīgi, labās prakses būvniecības risinājumu informācijas datubāzes izveidei.

Šādus tehniskos novērtējumus atļauts veikt ir īpaši akreditētām un paziņotām Tehniskā Novērtējuma Institūcijām (TNI, angliski TAB), kas veido Eiropas Tehnisko Novērtējumu Organizācijas biedrību. Visu Tehnisko Novērtējumu Institūciju sarakstu var atrast Eiropas Tehnisko Novērtējumu Organizācijas EOTA mājaslapā – www.eota.eu.