Standartu ieviešana un sertifikācija palīdz uzņēmumam augt

Agnese Alksne, BM Trada Latvija

Kvalitātes vadības sistēmu sertifikācija pēc starptautiskās standartu organizācijas standarta (ISO) 9001 bija jaunums un aktualitāte 90-gadu beigās, kad sertifikācijas bizness ienāca Latvijā. Motivācija šo sertifikātu iegūt bija apliecinājums uzņēmuma prestižam, reputācijai, kā arī noderēja partneriem un investoriem, lai uzsāktu sarunas par sadarbību. Lielākoties šo standartu izmantoja ražošanas uzņēmumi, bet arvien vairāk to sāka ieviest un sertificēt arī ar pakalpojuma nozari saistīti uzņēmumi. Kas ir mainījies pēdējo divdesmit gadu laikā? Uzņēmumi ir kļuvuši daudz praktiskāki un uz sertifikāciju skatās kā iespēju atvērt jaunus tirgus ārpus Latvijas, ja viņiem to patiešām prasa partneri, potenciālie klienti. Uzņēmumi, kuri strādā uz vietējo tirgu, bieži vien pieprasa  publiskās kapitālsabiedrības un multinacionālo korporāciju pārstāvniecības, kā arī valsts un pašvaldību iestādes iepirkumos. Protams, katrā nozarē ir sava specifika un pieprasījuma apjoms pēc sertifikātiem. Ar vien mazāk uzņēmumi izvēlas sertifikāciju prestiža dēļ vai sevis pašu dēļ, kā apliecinājumu atbilstošai darbības praksei kādam no standartiem.

Šo gadu laikā standarti, kuri ir piemērojami ikvienai organizācijai, piemēram, kvalitātes vadības, vides pārvaldības un darba drošības standarti, ir mainījušies un kļuvuši daudz pietuvinātāki reālai uzņēmējdarbības praksei, saprotamāki un uzturēšanā vieglāki. Tas nenozīmē, ka kvalitāte ir samazinājusies, tas nozīmē, ka uzņēmums šajā mainīgajā vidē pielieto dažādas metodes un formas, lai rūpētos par savu pakalpojumu un produktu kvalitāti un ne vienmēr visam jābūt dokumentētam. Tomēr kā rāda mūsu uzņēmuma pieredze auditos, daudz vienkāršāk, īpaši ražojošiem uzņēmumiem, ir dokumentēt procesu, jo tad ir iespējams analizēt, kurā procesa sadaļā notiek kļūdas, kas par to atbildīgs un kas man ir jādara, lai tās vairs nepieļautu. Standarti nav zaudējuši savu pamat būtību, kad uzņēmumiem, strādājot pie pakalpojuma sniegšanas vai produktu ražošanas no sākuma ir jāplāno (plan), tad jāveic darbības (do), jāpārbauda rezultāts (check) un tad jālabo kļūdas vai jāpilnveido process (act).

Ļoti interesanti ir standarti, kas konkrēti risina kādu uzņēmuma problēmu, piemēram informācijas drošību – ISO 27000. Ikviens var iegādāties standartu un pārbaudīt vai, piemēram, uzņēmumā ir veidi kā nokontrolēt informācijas drošību, jo standarts paredz vairāk kā 70 dažādus kontroles punktus, kuriem jābūt uzņēmuma redzes lokā. Klienti, izvēloties IT pakalpojumus, datu centrus, programmētājus un sadarbojas ar valsts iestādēm, vēlas būt droši, ka dati nenoplūdīs un sertifikāts to apliecina. Trešo pušu audita laikā, kurā tiek pārbaudīta atbilstība standartam, sertifikācijas iestāde uz piemēru pamata arī pārliecinās, kā realitātē sistēma strādā, nevis tikai uz papīra. Tādēļ klienti arī uzticas sertifikātiem un pieprasa tos uzrādīt, pirms tiek noslēgts darījums.

Piemēram, energopārvaldības standartu ISO 50001, ieviešot uzņēmums var ietaupīt lielāko daļu energoresursus, tātad maksāt mazākus rēķinus. Uzņēmums ne tikai mēra ēku patēriņu, bet arī, autoparka, ražošanas procesa, darbinieku, piegādātāju, klientu, ja nepieciešam, u.c. procesu energo efektivitāti. Sistēma paredz apzināties galvenos patērētājus uzņēmumā, pastāvīgi saskaitīt visu energo resursu patēriņu – elektrību, ūdeni, siltumu, gāzi, patērēto šķeldu utt, kā arī tās ietvaros analizē, kādēļ patērējam vairāk vai mazāk un pie kādiem nosacījumiem. Šo standartu šobrīd valsts prasa lielajiem uzņēmumiem (vairāk kā 249 darbinieki un liels apgrozījums) un  lielajiem elektroenerģijas patērētājiem (vairāk kā 500mgwh gadā).

Vairāk par šo tēmu:

https://www.latvenergo.lv/files/news/2_Energoefektivitate_uznemumos_izaicinajumi_un_risinajumi_25.11.2015.pdf

Darbs ar cilvēkiem ir ļoti aktuāls visos standartos, jo bez pareiziem cilvēkiem savā amata vietā, pastāvīgi izglītotiem un motivētiem, uzņēmumam ir ļoti grūti jebkādu sistēmisku pieeju ieviest, uzturēt un pilnveidot. Ja ir uzrakstīta procedūra, ka uzņēmums rīkosies tā vai savādāk, darbinieks, bez zināšanām un motivācijas var visu labo uzņēmuma vadības gribu “salaist dēlī”.

Viena no visinteresantākajām sfērām, kur sertifikācija palīdz Latvijas eksportētājiem ieiet jaunos tirgos, ir pārtikas nozare. Šī nozare ir ļoti jaudīga un prasības tajā ir ļoti augstas. Visvairāk prasības nosaka tieši tirdzniecības ķēdes, īpaši ja tām ir pašām savi veidoti “zīmolu produkti”. Mēs uzņēmumiem Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Vācijā, Somijā un Baltkrievijā piedāvājam 9 dažādas pārtikas nozarei domātu standartu sertifikācijas. Sākot no ISO 22000, FSSC un pārtikas drošības standartiem, līdz piegādes ķēžu sertifikācijai – RSPO un UTZ, apliecinot, ka uzņēmums iepērk atbildīgu kafiju, tēju, riekstus, palmu eļļu un soju.  Šis ir ļoti jauns segments un progresīvs, jo Latvijā arī maziem ražotājiem, jāiemācās strādāt pēc lielo uzņēmumu nosacījumiem. Palīdzam uzņēmumiem izprast standartus, skaidrojam sertifikācijas norisi un  nodrošinām sertifikācijas procesu, lai pēc sekmīga audita uzņēmums saņemtu apliecinājumu atbilstībai starptautiskiem standartiem.