Palmu eļļa – par un pret

Latvijā uzņēmumi gadiem izvairījās runāt par palmu eļļas esamību produktos tās negatīvā priekštata dēļ par eļļas ietekmi uz veselību, bet pasaulē jau gadiem ir cita diskusija – cik ātri kopīgiem spēkiem iznīcināsim zemes “plaušas” – Indonēzijas un Malaizijas džungļus. Vai esam gatavi mainīt fokusu un skatīties plašāk?

Derīga un efektīva

Palmu eļļa ir pasaulē visvairāk izmantotākā augu eļļa – apmēram 65% no visa augu eļļas kopējā patēriņa. Tā ir atrodam ļoti daudzos produktos, kurus ikdienā lietojam, sākot no veļas pulvera, līdz brokastu pārslām. Ražošanas procesā izmantotās palmu eļļas daudzums pēdējo desmit gadu laikā ir dubultojies un tiek prognozēts, ka tās patēriņš līdz 2020.gadam turpinās pieaugt un sasniegs divreiz lielāku apjomu nekā tagad.

Latvijā lielākā daļa patērētāju ir skeptiski pret palmu eļļas izmantošanu produktos, to uzskatot par neveselīgu, lai arī jaunākie pētījumi atkārtoti apgāž šo stereotipu. Tajā pašā laikā pasaulē pret palmu eļļu izturas pavisam citādāk. To uzskata par augstvērtīgu eļļu ar dziednieciskām īpašībām, bet uzņēmumi, kas to lieto produkcijas ražošanā, to iegādājas gan ķīmisko īpašību dēļ, piemēram, dod iespēju pārtikas produktiem pagarināt derīguma termiņu, gan salīdzinoši zemo izmaksu dēļ. Tās efektivitāte salīdzinājumā ar citām augu eļļām ir augsta – palmu eļļu saražo 10 reizes vairāk no hektāra nekā sojas eļļu, 5 reizes vairāk nekā rapšu eļļu un divas reizes vairāk nekā no kokosriekstiem. Tās cena ir viszemākā, salīdzinot ar iepriekš minētajām eļļām. Pieprasījums aug. Piemēram, nesen pieņemtā ES direktīva pieļauj šīs eļļas izmantošanu biodegvielas ražošanā.

 

Patēriņa apmierināšanai nepietiek zemes eļļas augu audzēšanai 

Šis ekonomiskais efekts ir liels vilinājums uzņēmumiem neizvairīties no palmu eļļas un tās audzētājiem turpināt agresīvu lauksaimniecības praksi, lai šo eļļas pieprasījumu apmierinātu.

Intensīva palmu eļļas audzēšana noplicina zemes tropiskā klimata valstīs – Malaizijā un Indonēzijā, kā arī lietus meži tiek izcirsti un neatjaunojas. Izcērtot mežus, izmirst arī daudzas dzīvnieku sugas, vispopulārākā no tām – orangutāni.

Taču arguments, ka tāpēc mēs vairs nelietosim palmu eļļu, nestrādā. Patēriņš, kurā izmantojam eļļas un citas augu taukvielas, turpina pieaugt, bet, ja mēs vēlētos visu palmu eļļas patēriņu aizstāt, piemēram, ar saulespuķu eļļu, tad visa Kanādas teritorija būtu jānosēj ar saulespuķēm. Uz pasaules vairs nav pieejamas tik plašas teritorijas, lai aizstātu šo eļļu. Tādēļ vienīgais, kas atliek palmu eļļas industrijā iesaistītajiem, ir meklēt risinājumus, kas nosargātu un mazinātu ietekmi uz vidi.

Otra eļļa, kura tiek izskatīta kā aizstājējeļļa palmu eļļai, ir kokosriekstu eļļa un tās produkti. Bet tas nerisina vides problēmu, jo tad radīsies vides apdraudējums citā pasaules malā, piemēram, Šrilankā vai Āfrikā.

Problēma ir tieši šo augu audzēšanas praksē. Viens no vidi postošākajām praksēm šajos reģionos ir plantāciju dedzināšana. Līdzīgi, kā mēs Latvijā dedzinām “kūlu”, tā notiek arī šajās valstīs, tas rada smogu visā reģionā. Ceļotāji, kuri ir bijuši, piemēram, Kualalumpurā vai Singapūrā, ir saskārušies, piemēram, ar smoga trauksmēm plantāciju augu dedzināšanas laikā.

Diskusija par palmu eļļas ietekmi uz vidi ir globāla

Vairākas Eiropas Savienības valstu valdības ir apņēmušās virzīt/ietekmēt uzņēmumus iepirkt tikai atbildīgi audzētu palmu eļļu, kas mazinātu valstu ietekmi uz neatgriezeniskajiem dabas postījumiem, ko nodara intensīva palmu koku audzēšana. Vislielākais spiediens tiek izdarīts uz tirdzniecības ķēdēm, kurām ir liela ietekme uz patērētāju izvēli. No reputācijas riskiem tirgotāji cieš visvairāk tādās valstīs kā Lielbritānija, Vācija, Zviedrija, Norvēģija u.c., kur aktīvas nevalstiskās organizācijas regulāri organizē kampaņas, kas ietekmē patērētāju izvēli. Apliecinājums, ka uzņēmumi rūpējas par ietekmes samazināšanu uz videi radītājiem riskiem, ir kļūšana par RSPO biedru. RSPO biedri seko līdzi, kādu palmu eļļu tie iepērk, no kādas plantācijas un vai visā piegādes ķēdē tiek izmantota sertificēta eļļa.

Latvijas patērētājam ir maza interese par attīstības valstu ciešanām, bet noteikti patīk pirkt zaļus un bioloģiskus produktus. Par palmu eļļu informācija jāatklāj klientam – no kā produkts sastāv, ka produkts ir “zaļš” un “atbildīgs pret vidi”, ja tā sastāvā ir RSPO sertificēta palmu eļļa – to prasa jaunā ES regula (Nr.1169/2011). Meklējot RSPO zīmi uz iepakojuma, patērētājs var par to pārliecināties.

Uzņēmumiem – ne tikai eksporta tirgus prasība

Uzņēmumi var atklāt gan ražošanas procesa detaļas un skaidrot to ietekmi uz veselību un atbilstību nacionālajai likumdošanai, kura nosaka, ka ražotājam jāievēro produkta ražošanas procesā, ka netiek pārkāptas normas, kas negatīvi ietekmē patērētāju vai nē. Piemēram, vai produkta sastāvā ir eļļas, kas karsētas līdz noteiktai temperatūrai. Vēl uzņēmumi var deklarēt atbilstību ilgtspējīgai domāšanai un iepirkt tikai RSPO sertificētu palmu eļļu, kuras izcelsme ir izsekojama un kuras ieguvē izmantota labākā lauksaimniecības prakse, tai skaitā nav izmantoti pesticīdi.

Brīdī, kad uzņēmums vēlas eksportēt vai tirgot kādā no starptautiskajām piegādes ķēdēm Latvijā ražotu pārtiku, kosmētiku, tekstila izstrādājumus, jāsaskaras ar prasībām apliecināt, ka produkcijas sastāvs ir atbilstošs globālām prasībām un tendencēm. Piemēram, šajā gadījumā tiek prasīts tas pats RSPO sertifikāts. Patlaban pasaulē ir sertificēti apmēram 20% no visa palmu eļļas patēriņa. Sertificētās palmu eļļas pieprasījums pieaug un standarts, kas nosaka prasības ražotājiem, vairumtirgotājiem un tirgotājiem, kļūst stingrāks.

Baltijas valstīs sertifikācija notiek lēnām. Latvijā ir sertificēts viens uzņēmums, Lietuvā – seši, Igaunijā – trīs. Pirmā sertifikācijas iestāde pasaulē, kas ieguva tiesības auditēt uzņēmumus pēc RSPO standarta, bija BM Trada.

Arī Latvijas tirgū populārās tirdzniecības ķēdes kļuvušas aktīvākas un, piemēram, Rimi ir pieņēmis lēmumu līdz 2020. gadam savos privātās preču zīmes pārtikas produktos izmantot tikai sertificētu [ilgtspējīgi iegūtu] palmu eļļu. Tas norāda tikai to, ka uzņēmumiem ir jāsāk domāt par atbilstošu piegādātāju izvēli un turpmāku komunikāciju ar klientiem. Šajā procesā lielu lomu var spēlēt nozaru asociācijas, kas var apņemties atbalstīt savus biedrus ieviest atbildīgu biznesa praksi nozares līmenī, lai šo prasību uzskatītu par normu, nevis izņēmumu.

Vairāk par uzņēmumiem, kas ir sertificēti: https://rspo.org/members

Patēriņa apmierināšanai nepietiek zemes eļļas augu audzēšanai 

Šis ekonomiskais efekts ir liels vilinājums uzņēmumiem neizvairīties no palmu eļļas un tās audzētājiem turpināt agresīvu lauksaimniecības praksi, lai šo eļļas pieprasījumu apmierinātu.

Intensīva palmu eļļas audzēšana noplicina zemes tropiskā klimata valstīs – Malaizijā un Indonēzijā, kā arī lietus meži tiek izcirsti un neatjaunojas. Izcērtot mežus, izmirst arī daudzas dzīvnieku sugas, vispopulārākā no tām – orangutāni.

Taču arguments, ka tāpēc mēs vairs nelietosim palmu eļļu, nestrādā. Patēriņš, kurā izmantojam eļļas un citas augu taukvielas, turpina pieaugt, bet, ja mēs vēlētos visu palmu eļļas patēriņu aizstāt, piemēram, ar saulespuķu eļļu, tad visa Kanādas teritorija būtu jānosēj ar saulespuķēm. Uz pasaules vairs nav pieejamas tik plašas teritorijas, lai aizstātu šo eļļu. Tādēļ vienīgais, kas atliek palmu eļļas industrijā iesaistītajiem, ir meklēt risinājumus, kas nosargātu un mazinātu ietekmi uz vidi.

Otra eļļa, kura tiek izskatīta kā aizstājējeļļa palmu eļļai, ir kokosriekstu eļļa un tās produkti. Bet tas nerisina vides problēmu, jo tad radīsies vides apdraudējums citā pasaules malā, piemēram, Šrilankā vai Āfrikā.

Problēma ir tieši šo augu audzēšanas praksē. Viens no vidi postošākajām praksēm šajos reģionos ir plantāciju dedzināšana. Līdzīgi, kā mēs Latvijā dedzinām “kūlu”, tā notiek arī šajās valstīs, tas rada smogu visā reģionā. Ceļotāji, kuri ir bijuši, piemēram, Kualalumpurā vai Singapūrā, ir saskārušies, piemēram, ar smoga trauksmēm plantāciju augu dedzināšanas laikā.

Diskusija par palmu eļļas ietekmi uz vidi ir globāla

Vairākas Eiropas Savienības valstu valdības ir apņēmušās virzīt/ietekmēt uzņēmumus iepirkt tikai atbildīgi audzētu palmu eļļu, kas mazinātu valstu ietekmi uz neatgriezeniskajiem dabas postījumiem, ko nodara intensīva palmu koku audzēšana. Vislielākais spiediens tiek izdarīts uz tirdzniecības ķēdēm, kurām ir liela ietekme uz patērētāju izvēli. No reputācijas riskiem tirgotāji cieš visvairāk tādās valstīs kā Lielbritānija, Vācija, Zviedrija, Norvēģija u.c., kur aktīvas nevalstiskās organizācijas regulāri organizē kampaņas, kas ietekmē patērētāju izvēli. Apliecinājums, ka uzņēmumi rūpējas par ietekmes samazināšanu uz videi radītājiem riskiem, ir kļūšana par RSPO biedru. RSPO biedri seko līdzi, kādu palmu eļļu tie iepērk, no kādas plantācijas un vai visā piegādes ķēdē tiek izmantota sertificēta eļļa.

Latvijas patērētājam ir maza interese par attīstības valstu ciešanām, bet noteikti patīk pirkt zaļus un bioloģiskus produktus. Par palmu eļļu informācija jāatklāj klientam – no kā produkts sastāv, ka produkts ir “zaļš” un “atbildīgs pret vidi”, ja tā sastāvā ir RSPO sertificēta palmu eļļa – to prasa jaunā ES regula (Nr.1169/2011). Meklējot RSPO zīmi uz iepakojuma, patērētājs var par to pārliecināties.

Uzņēmumiem – ne tikai eksporta tirgus prasība

Uzņēmumi var atklāt gan ražošanas procesa detaļas un skaidrot to ietekmi uz veselību un atbilstību nacionālajai likumdošanai, kura nosaka, ka ražotājam jāievēro produkta ražošanas procesā, ka netiek pārkāptas normas, kas negatīvi ietekmē patērētāju vai nē. Piemēram, vai produkta sastāvā ir eļļas, kas karsētas līdz noteiktai temperatūrai. Vēl uzņēmumi var deklarēt atbilstību ilgtspējīgai domāšanai un iepirkt tikai RSPO sertificētu palmu eļļu, kuras izcelsme ir izsekojama un kuras ieguvē izmantota labākā lauksaimniecības prakse, tai skaitā nav izmantoti pesticīdi.

Brīdī, kad uzņēmums vēlas eksportēt vai tirgot kādā no starptautiskajām piegādes ķēdēm Latvijā ražotu pārtiku, kosmētiku, tekstila izstrādājumus, jāsaskaras ar prasībām apliecināt, ka produkcijas sastāvs ir atbilstošs globālām prasībām un tendencēm. Piemēram, šajā gadījumā tiek prasīts tas pats RSPO sertifikāts. Patlaban pasaulē ir sertificēti apmēram 20% no visa palmu eļļas patēriņa. Sertificētās palmu eļļas pieprasījums pieaug un standarts, kas nosaka prasības ražotājiem, vairumtirgotājiem un tirgotājiem, kļūst stingrāks.

Baltijas valstīs sertifikācija notiek lēnām. Latvijā ir sertificēts viens uzņēmums, Lietuvā – seši, Igaunijā – trīs. Pirmā sertifikācijas iestāde pasaulē, kas ieguva tiesības auditēt uzņēmumus pēc RSPO standarta, bija BM Trada.

Arī Latvijas tirgū populārās tirdzniecības ķēdes kļuvušas aktīvākas un, piemēram, Rimi ir pieņēmis lēmumu līdz 2020. gadam savos privātās preču zīmes pārtikas produktos izmantot tikai sertificētu [ilgtspējīgi iegūtu] palmu eļļu. Tas norāda tikai to, ka uzņēmumiem ir jāsāk domāt par atbilstošu piegādātāju izvēli un turpmāku komunikāciju ar klientiem. Šajā procesā lielu lomu var spēlēt nozaru asociācijas, kas var apņemties atbalstīt savus biedrus ieviest atbildīgu biznesa praksi nozares līmenī, lai šo prasību uzskatītu par normu, nevis izņēmumu.

Vairāk par uzņēmumiem, kas ir sertificēti: https://rspo.org/members

Par sertifikāciju: http://ej.uz/RSPO

Raksts publicēts – https://irir.lv 

Rakstu sagatavoja A.Alksne,
Biznesa attīstības vadītāja, BM Trada Latvija